Priekšvēlēšanu drudzis

Lasot ziņas, ka bezmaksas sabiedriskais transports Rīgā no marta beigām būs arī 3. grupas invalīdiem un profesionālo skolu, ieskaitot mūzikas skolu, audzēkņiem, jutos diskriminēts no Rīgas domes (RD) puses. Par šo lēmumu 19. februārī vienbalsīgi nobalsoja RD deputāti.  Pašlaik bezmaksas sabiedrisko transportu Rīgā nodrošina nestrādājošiem pensionāriem, vispārizglītojošo skolu skolēniem, 3. grupas redzes un dzirdes invalīdiem, kā arī Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem. Saskaņā ar “Rīgas satiksmes” aprēķiniem, visu 3. grupas invalīdu un arodskolnieku bezmaksas pārvadāšana sabiedriskajā transportā pašvaldībai papildus izmaksās apmēram 4,2 miljonus latu gadā. Tas viss ir skaisti un apsveicami, tomēr arī ārkārtīgi skumji, ka šīs privilēģijas rīdziniekiem tiek pasniegtas pirms vēlēšanām, lai parādītu, ka koalīcijas partijas ir “labākas” par opozīciju. “Tomēr tagad, priekšvēlēšanu gaisotnē, “Saskaņas centrs” ir strauji mainījis savu pozīciju. Mums par pārsteigumu Ušakovs ir ne tikai sapratis, ka priekšlikums ir labs. Vēl vairāk – viņš ir sapratis, ka izdevīgāk ir nozagt labu ideju, to pārdēvējot par savu,” paudis Rīgas Domes deputāts Olafs Pulks.

“Vienotības” deputāts Juris Viņķelis priekšlikumu par bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanu profesionālo skolu izglītojamiem iesniedzis pagājušā gada maijā. Vēlāk, pērnā gada oktobrī, uz domes budžeta grozījumiem viņš iesniedza priekšlikumu budžetā, lai novembrī un decembrī paredzētu 132 000 latu profesionālās un arodizglītības skolu audzēkņiem. Tāpat viņš aicināja šā gada budžetā paredzēt 594 000 latu šim mērķim, taču domes deputātu vairākums šos priekšlikumus noraidīja, pamatojot ar to, ka tie neiekļaujas pašvaldības budžeta iespējās. Absurdi, bet tagad “Saskaņas centrs” (SC) šo ideju pasniedz, kā savu.

Sekojošas ziņas varēja lasīt pērn pēc referenduma: par dažiem “nieka miljoniem” latu palielinot galvaspilsētas parādus, RD visiem skolēniem sponsorēja braukšanu sabiedriskajā transportā. Iniciatīva nav peļama, tomēr Rīgas mērs ir aprēķina cilvēks – līdz pašvaldības vēlēšanām atlicis gads un SC fiasko divvalodības referendumā pamatīgi kož kaulā, tādēļ 65 762 skolēnu vecāki tiek krāpti ar pasaciņu par “brīvbiļetēm”, ļaujot ticēt, ka jaunās RD parādsaistības apmaksās kāds cits…

SC un Nils Ušakovs ir izmantojuši visus pieejamos resursus savas partijas tēla spodrināšanai – jau no paša valdīšanas laika sākuma Rīgā. Interesanti, ka pats Ušakovs ar savas pārstāves Lailas Ivānas starpniecību portālam “Delfi” pauda, ka  “Vienotībai” jābeidz nodarboties ar populismu. Viņš komentēja, ka 2010. gadā, kad RD lēma par bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem, “Vienotība” prasījusi tās arī skolēniem līdz 9. klasei. Gadu vēlāk, kad domnieki lēmuši par brīvbiļetēm sabiedriskajā transportā visiem skolēniem, “Vienotības” deputāti to prasījuši arī arodskolu audzēkņiem. Savukārt pašlaik, kad dome plāno to īstenot, “Vienotība” prasa tās piešķirt studentiem. Secinājums: Ušakovs piešķir brīvbiļetes tikai tad, kad var gūt labumu savam politiskajam spēkam. Rīgas mērs ir izteicies, ka 2010. gadā spējis nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem, bet ja mēs sīkāk paanalizējam – tas notika tikai mēnesi pirms 10. Saeimas vēlēšanām. Atcerēsimies, ka tas viss tiek darīts, lai izceltu SC labos darbus pirms gaidāmajām RD vēlēšanām. Šķiet, ka koalīcija pašlaik atturas komentēt opozīcijas priekšlikumu par brīvu sabiedrisko transportu studentiem ar domu par nākotni – nākošajā gadā būs jaunas Saeimas vēlēšanas un pirms tām taču kaut kā būs jāpielabina vēlētāji.

Esmu pārliecināts – ja “Rīgas satiksmē” veiktu nopietnu auditu un revīziju, atrastos nauda bezmaksas sabiedriskajam transportam ikvienam rīdziniekam. Tas ir laikietilpīgs juridisks un arī finansiāls process, bet to var izdarīt! To ir izdarījuši jau mūsu kaimiņi Tallinā – Igaunija ir pirmā valsts pasaulē, kurai ir bezmaksas sabiedriskais transports. Arī Rīga ir pelnījusi bezmaksas sabiedrisko transportu – nav jādala rīdziniekiem nauda, bet jālemj par viņu pašu samaksāto nodokļu pārdali! “Ja pieņemam, ka Rīgā ir 600 000 nodokļu maksātāju un Rīgas dome katru gadu dotē “Rīgas satiksmi” par 52 miljoniem latu, katrs nodokļu maksātājs gadā dotē “Rīgas satiksmi” ar 130 latiem. Vai mēs zinām, kādēļ viņš to dara un ko par to vēlas saņemt? Varbūt viņi vēlas, lai bērni brauc par velti arī tad, ja aiziet uz profesionālo skolu.” uzskata Rīgas domes deputāts Juris Viņķelis. Es uzskatu, ka rīdzinieku bērni netiek pārvadāti bez maksas, rīdzinieki jau iepriekš ir norēķinājušies par šo pakalpojumu, samaksājot nodokļus.

Ceļa remonts ziemā

Laukā mīnusi, sniegs, un galvā virmo tik viena lieta: “Kāpēc tas ir jādara ziemā?” Pēdējās nedēļās mums visiem bija iespēja uz savas ādas izbaudīt Rīgas kungu izcilo “saimnieciskumu”. Bedrēs riepas pārsita un būtiskus zaudējumus cieta tūkstošiem autovadītāju. Uz slidenajām ietvēm traumas un lūzumus guva simtiem rīdzinieku. Protams, Rīgas kungi ātri noskaidroja vainīgos – nelabvēlīgos laika apstākļus un Latvijas valdību, kas nav piešķīrusi pietiekami daudz naudas Latvijas bagātākās pašvaldības ielu remontam. ”Vērienīgās katastrofas iemeslus jau ir iztirzājuši daudzi eksperti. Viņi secina, ka tie saistīti, pirmkārt, ar to, ka daudzviet ceļi un ielas tiek remontētas pārāk vēlu, nekvalitatīvi un bez noteikta plāna.”  uzskata Pēteris Viņķelis.

Arī Rīga, uzticot kontroli neatkarīgai institūcijai, varētu panākt labākus rezultātus, nekā vienkārši pēc katras katastrofas solot “ripināt galvas”. Vēl vairāk – pilsētai ir jāuzņemas materiāla atbildība iedzīvotāju priekšā par ielu kvalitāti. Līdzīgi kā apdrošināšanas kompānijai, kas izmaksā kompensāciju autovadītājiem par bedrēs sasistajiem riteņiem, Rīgas domei būtu jākompensē iedzīvotājiem bedru radītie zaudējumi. Savukārt šīs izmaksas būtu jāpieprasa no būvniekiem vai ceļu uzturētājiem, kuru līgumsaistībās jāparedz atbildība par veikto darbu kvalitāti.

Lāpot bedres ziemā, tās maksimāli jāiztīra, jāizžāvē un aukstais asfalta maisījums rūpīgi jāpieblīvē ar vibroplates palīdzību. Šādi uzklāts ielāps var kalpot vairākas sezonas, taču liela nozīme ir ne tikai darbu kvalitātei, bet arī apstākļiem, kādos tie veikti. Arī tad, ja tiek stingri ievērotas visas instrukcijas, bedre, kas aizlāpīta mitrā, lietainā laikā, intensīvas satiksmes apstākļos var tikt izsista no jauna pāris dienu laikā.

Pašlaik aukstā laikā bedres tiek salāpītas, bet tiklīdz iestājas atkusnis, ieklātā asfalta masa kopā ar izkusušo sniegu pazūd. (vārds/amats) Akimovs ir sacījis: “Mitrā laikā nav iespējams garantēt tādu pašu ielāpa noturīgumu kā pavasarī, sausā laikā, kad šos darbus var paveikt ar garantiju. Tādos apstākļos kā šodien jārēķinās, ka pēc pāris dienām būs jāatgriežas pie tās pašas bedres.” Tāpēc ir jāizveido neatkarīga institūcija, kas kontrolētu ceļa segumu atjaunošanu un jaunu – klāšanu.

Līdz ar to Rīgā un visā Latvijas teritorijā izzudīs pastāvošā prakse – par lētu naudu top ceļi, kuri pēc gada izirst. Ir zināms, ka bedres vislabāk, visātrāk un vislētāk var salabot tad, kad tās vēl ir nelielas.

Siltumrēķins ziemā

Īrējot dzīvokli Rīgas centrā, es saņēmu nesamērīgi augstu siltumrēķinu par decembri un par janvāri. Un tad es nolēmu pārbaudīt, kāpēc man ir tik augsts siltumrēķins salīdzinot ar pagājušo gadu.

Siltuma ražošanā vidējie siltuma zudumi ir 6 – 10 %, piegādājot to pa caurulēm, gaisā izplūst 12 – 18 %, bet dzīvojamajā ēkā vēl neizmantota pazūd gandrīz puse siltuma – 30 – 50 %, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Latvijas Pašvaldību savienība secinājusi, ka janvārī parādi par siltumenerģiju ir 39,67 miljoni latu, bet faktiski  kopējais parādu apjoms varētu būt vēl par 50 % lielāks.

Var parādus pārlikt uz vasaru, var neaplikt ar soda procentiem, bet nākamo ziemu neviens neatliks. Būs jauni parādi. Ja vien… pakāpeniski neizdosies samazināt rēķinus – efektīvāk ražojot siltumenerģiju, palielinot ēku siltumnoturību, dodot iedzīvotājiem iespēju pašiem siltumu regulēt. Kaut arī pievienotās vērtības nodokļa samazināšana siltumenerģijai no 12 % līdz 5 % nav izšķiroša nozīme siltuma saglābšanā, valstij nevajadzētu pelnīt uz iedzīvotāju maksātnespējas rēķina.

Es uzskatu, ka gada laikā Rīgā iespējams veikt visu tipveida projektu māju energoauditus un uz to pamata izstrādāt siltināšanas projektus katrai ēku sērijai – tā saucamajām «hruščovkām» un visām sērijveida mājām, jo pašlaik Latvijā no Eiropas Savienības struktūrfondiem mājokļu siltināšanai vēl ir pieejami 14 miljoni latu. Lai tos apgūtu, steidzami jārīkojas un jāiesniedz attiecīgie projekti. Šis darbs pašvaldībai bija jāveic jau sen, tas neprasa nedz lielus ieguldījumus, nedz ilgu laiku. Un tas ir pavisam reāls solis ceļā uz māju siltināšanu un mazākiem rēķiniem. Turklāt siltināšana un renovācija paaugstina arī pašas ēkas un tajā esošo dzīvokļu vērtību, un pagarina šo māju kalpošanas laiku.

Rīgā situācija ir vissmagākā, jo pašvaldības uzņēmums SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kurš saskaņā ar publisko informāciju apsaimnieko ap 4300 dzīvojamām mājām (kuru kopējā platība ir virs astoņiem miljoniem kvadrātmetru jeb 70% no visām pilsētas daudzdzīvokļu ēkām), šobrīd nav nosiltinājis nevienu no tām. Vēl vairāk – izskatās, ka 2013. gadā pašvaldības uzņēmums nosiltinās tikai piecas mājas, kas faktiski nozīmē, ka nākamo ziemu rīdzinieki sagaidīs praktiski tādā pašā situācijā, kāda tā ir pašlaik, un maksājot tikpat lielus rēķinus par siltumu, kādi tie ir šogad.

Ja salīdzina Rīgu ar citiem reģioniem, tad nākas secināt, ka mūsu galvaspilsēta ir krietni atpalikusi no tiem. Šeit liela daļa vainas jāuzņemas Rīgas domes vadītājam Nilam Ušakovam, jo kā redzam attēlā, tad Rīga ir priekšpēdējā vietā ar pabeigtajiem un noslēgtajiem līgumiem, kopš 2009. gada.

Pabeigto projektu un noslēgto līgumu skaits pa reģioniem pa gadiem:

	2009	2010	2011	2012	2013	Kopā
Kurzeme	20	30	88	55	14	207
Vidzeme	26	19	59	45	19	148
Rīgas reģions	4	17	64	40	19	144
Zemgale	7	13	56	25	4	105
Rīga	9	7	24	15	8	63
Latgale	3	6	10	14	2	35

Bet sāksim ar to, ka neviena no pusēm jau nenoliedz, ka Rīga ir jāsiltina. Tikai, kā jau tas parasti mūsu valstī notiek, sekmīgu siltināšanu traucē politika. Vispirms jau pats mērs savos rakstos ir “perfekti” izanalizējis un pamatojis visu to daļu, kas attiecas uz siltuma ražošanu pilsētā. Tur nav ne ko pielikt, ne ko atņemt! Cipariņi salikti lieliski! Bet galvenā lieta, kas patiesībā tiek pārmesta Rīgas domei – līdz šim gandrīz nekas nav darīts siltināšanas jomā, no kā patiešām varētu būt reāli ietaupījumi. Un te jau mēra kunga argumenti nav vairs tik stipri, un daļa patiesības, šķiet, visai apzināti tiek noklusēta. Rīgas pilsētas mērs apgalvo, ka vienīgais ātrais risinājums ir PVN likmes samazināšana siltumenerģijai. Tad nu paanalizēsim to, kas mums šobrīd tiek piedāvāts kā “brīnumlīdzeklis” pret lielajiem apkures rēķiniem, un paskatīsimies, ko mums saka šie skaitļi.

Summa	12 %	5 %	0 %
100.00 Ls	112.00 Ls	105.00 Ls	100.00 Ls

Iedomāsimies, ka notiek brīnums un PVN likme siltumenerģijai jau rīt tiek samazināta no 12 % uz 5 %, kā pieprasa pilsētas galva. Ģimenei, kurai jāmaksā 100 Ls par enerģiju, pēc jaunās likmes būtu jāmaksā 105 Ls, bet pēc vecās – 112 Ls (7 Ls starpība). Neatkarīgi no PVN procentu likmes samazinājuma, siltumrēķins pieaugs, ja gāzes cenas celsies, jo 83 % no siltuma enerģijas tarifa veido gāzes cena un 17 % – AS “RĪGAS SILTUMS”. Tad, protams, pilsētas mērs varēs prasīt, lai nodokļi tiktu samazināti līdz 0 %, bet pēc būtības tas arī neko daudz neatrisinās, jo energoresursu cenas pasaulē tikai augs. Skaidrs, ka Ušakova kungs ir populists, kurš saprot, ka ar PVN samazināšanu nekas daudz netiks līdzēts un ka vienīgā iespēja, kā samazināt iedzīvotāju apkures rēķinus, ir māju siltināšana. Samazinot PVN apkurei, rēķini saruktu par aptuveni 10 %, bet nosiltinot mājokli – par līdz pat 50 % (kas ir tieši 5 reizes vairāk, nekā samazinot PVN likmi).

Protams, ir grūti mainīt cilvēkiem “iepotēto” viedokli par PVN likmju vainu, tāpēc ir svarīgi Rīgā rīkot informatīvus seminārus, ar kuru palīdzību varētu iedzīvotājiem parādīt, kāpēc ir svarīgi siltināt ēkas. Šķiet, ka tomēr ir daudz “izdevīgāk” rīdziniekus padarīt par atkarīgiem pabalstu vergiem un biedēt viņus ar milzīgām kredītu summām, nevis parūpēties par patiesu viņu labklājību.

Piemēram, iztērējot mazāk par diviem miljoniem latu – tikai trešo daļu no siltuma pabalstos atdotajiem līdzekļiem, pašvaldība varētu segt energoaudita izmaksas visām Rīgā celtajām sērijveida daudzdzīvokļu mājām, kurām būtu nepieciešama siltināšana. Tādā veidā pirmais solis jau būtu sperts, kas cilvēkiem parādītu viņu reālos ieguvumus no katras konkrētās ēkas siltināšanas. Ieguvums būtu nevis tikai uz vēlēšanām par pabalstiem nopirktas balsis, bet gan ilgtermiņā nosiltinātas mājas. Un tā būtu īsta palīdzība pilnīgi visiem pilsētniekiem, nevis tikai to mazturīgajai daļai!

Ir jāsāk risināt šī problēma jau tagad un nevis pirms 12. Saeimas vēlēšanām, kā to ir iecerejusi darīt partija “Saskaņas centrs”.